verbfirst conjugation
dēierō
dēierō (present infinitive dēierāre, perfect active dēierāvī, supine dēierātum)
Classical[ˈdeː.jɛ.roː]Ecclesiastical[ˈdɛː.je.ro]
Meaning
- to swear (take an oath)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēierō | dēierābam | dēierābō | dēierāvī | dēierāveram | dēierāverō dēierārō |
| 2nd sg. | dēierās | dēierābās | dēierābis | dēierāvistī dēierāstī | dēierāverās dēierārās | dēierāveris |
| 3rd sg. | dēierat | dēierābat | dēierābit | dēierāvit | dēierāverat dēierārat | dēierāverit dēierārit |
| 1st pl. | dēierāmus | dēierābāmus | dēierābimus | dēierāvimus | dēierāverāmus | dēierāverimus dēierārimus |
| 2nd pl. | dēierātis | dēierābātis | dēierābitis | dēierāvistis dēierāstis | dēierāverātis dēierārātis | dēierāveritis dēierāritis |
| 3rd pl. | dēierant | dēierābant | dēierābunt | dēierāvērunt dēierāvēre, dēierārunt | dēierāverant dēierārant | dēierāverint dēierārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēierem | dēierārem | dēierāverim dēierārim | dēierāvissem dēierāssem |
| 2nd sg. | dēierēs | dēierārēs | dēierāverīs | dēierāvissēs dēierāssēs |
| 3rd sg. | dēieret | dēierāret | dēierāverit dēierārit | dēierāvisset dēierāsset |
| 1st pl. | dēierēmus | dēierārēmus | dēierāverīmus dēierārīmus | dēierāvissēmus dēierāssēmus |
| 2nd pl. | dēierētis | dēierārētis | dēierāverītis dēierārītis | dēierāvissētis dēierāssētis |
| 3rd pl. | dēierent | dēierārent | dēierāverint dēierārint | dēierāvissent dēierāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | dēieror | dēierābar | dēierābor |
| 2nd sg. | dēierāris dēierāre | dēierābāris dēierābāre | dēierāberis dēierābere |
| 3rd sg. | dēierātur | dēierābātur | dēierābitur |
| 1st pl. | dēierāmur | dēierābāmur | dēierābimur |
| 2nd pl. | dēierāminī | dēierābāminī | dēierābiminī |
| 3rd pl. | dēierantur | dēierābantur | dēierābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | dēierer | dēierārer |
| 2nd sg. | dēierēris dēierēre | dēierārēris dēierārēre |
| 3rd sg. | dēierētur | dēierārētur |
| 1st pl. | dēierēmur | dēierārēmur |
| 2nd pl. | dēierēminī | dēierārēminī |
| 3rd pl. | dēierentur | dēierārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | dēierā | dēierāre |
| pres. 2nd pl. | dēierāte | dēierāminī |
| fut. 2nd sg. | dēierātō | dēierātor |
| fut. 3rd sg. | dēierātō | dēierātor |
| fut. 2nd pl. | dēierātōte | — |
| fut. 3rd pl. | dēierantō | dēierantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | dēierāre | dēierārī |
| perfect infinitive | dēierāvisse dēierāsse | dēierātum esse |
| future infinitive | dēierātūrum esse | dēierātum īrī |
| present participle | dēierāns | — |
| perfect participle | — | dēierātus dēierāta, dēierātā, dēierātae, dēierātam, dēierātārum, dēierātās, dēierātī, dēierātōrum, dēierātōs |
| future participle | dēierātūrus dēierātūra, dēierātūrā, dēierātūrae, dēierātūram, dēierātūrārum, dēierātūrās, dēierātūre, dēierātūrī, dēierātūrīs, dēierātūrō, dēierātūrōrum, dēierātūrōs, dēierātūrum | dēierandus dēieranda, dēierandā, dēierandae, dēierandam, dēierandārum, dēierandās, dēierande, dēierandīs, dēierandōrum, dēierandōs |
gerunddēierandī, dēierandō, dēierandumsupinedēierātum, dēierātū
dējĕro, āvi, ātum (the later form de-jūro, found in many edd., is now retained only in Gell. 1, 3, 20; 11, 6, 1), 1, v. n. dejuro, with shortened rad. vowel; cf. Corss. Ausspr. 2, 203,
I. to take an oath, to swear (ante- and post-class.):
per omnes deos et deas dejeravit, Plaut. Cas. 3, 5, 37; id. Rud. 5, 2, 40; Ter. Eun. 2, 3, 39; id. Hec. 5, 2, 5; Varr. L. L. 5, § 6 Müll.: cum ille dejerasset, Gell. 4, 20, 9 al; Vulg. 1 Reg. 20, 17; id. Eccl. 9, 2. (In Prop. 4 (5), 3, 42. the true reading is pejerat.)Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
dēierō (not -iūrō), āvī, ātus, āre
* dēierus; de + iūs, to take an oath, swear : persancte, T.: neminem tradidisse, etc., N.
Origins
- Proto-Indo-European*de
- Proto-Indo-European*déh₁
- Proto-Italic*dē
- Latindēierō
Latin dē- Proto-Indo-European *h₂ey- Proto-Indo-European *-u Proto-Indo-European *h₂óyu Proto-Indo-European *h₂yew- Proto-Indo-European *-os Proto-Indo-European *h₂yéwos Proto-Italic *jowos Archaic Latin *iowos, *iowez- Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Archaic Latin -ō Archaic Latin iovesō Latin iūrō Latin peierōinflu. Latin dēierō From dē- + iūrō. The e is due to contamination between periūrō (“swear falsely”) and peierō (“worsen”).