verbfirst conjugation
convītō
convītō (present infinitive convītāre, perfect active convītāvī, supine convītātum)
Classical[kɔnˈwiː.toː]Ecclesiastical[koɱˈviː.to]
Meaning
- Medieval Latinnonstandardto invite
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | convītō | convītābam | convītābō | convītāvī | convītāveram | convītāverō |
| 2nd sg. | convītās | convītābās | convītābis | convītāvistī | convītāverās | convītāveris |
| 3rd sg. | convītat | convītābat | convītābit | convītāvit | convītāverat | convītāverit |
| 1st pl. | convītāmus | convītābāmus | convītābimus | convītāvimus | convītāverāmus | convītāverimus |
| 2nd pl. | convītātis | convītābātis | convītābitis | convītāvistis | convītāverātis | convītāveritis |
| 3rd pl. | convītant | convītābant | convītābunt | convītāvērunt convītāvēre | convītāverant | convītāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | convītem | convītārem | convītāverim | convītāvissem |
| 2nd sg. | convītēs | convītārēs | convītāverīs | convītāvissēs |
| 3rd sg. | convītet | convītāret | convītāverit | convītāvisset |
| 1st pl. | convītēmus | convītārēmus | convītāverīmus | convītāvissēmus |
| 2nd pl. | convītētis | convītārētis | convītāverītis | convītāvissētis |
| 3rd pl. | convītent | convītārent | convītāverint | convītāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | convītor | convītābar | convītābor |
| 2nd sg. | convītāris convītāre | convītābāris convītābāre | convītāberis convītābere |
| 3rd sg. | convītātur | convītābātur | convītābitur |
| 1st pl. | convītāmur | convītābāmur | convītābimur |
| 2nd pl. | convītāminī | convītābāminī | convītābiminī |
| 3rd pl. | convītantur | convītābantur | convītābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | convīter | convītārer |
| 2nd sg. | convītēris convītēre | convītārēris convītārēre |
| 3rd sg. | convītētur | convītārētur |
| 1st pl. | convītēmur | convītārēmur |
| 2nd pl. | convītēminī | convītārēminī |
| 3rd pl. | convītentur | convītārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | convītā | convītāre |
| pres. 2nd pl. | convītāte | convītāminī |
| fut. 2nd sg. | convītātō | convītātor |
| fut. 3rd sg. | convītātō | convītātor |
| fut. 2nd pl. | convītātōte | — |
| fut. 3rd pl. | convītantō | convītantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | convītāre | convītārī |
| perfect infinitive | convītāvisse | convītātum esse |
| future infinitive | convītātūrum esse | convītātum īrī |
| present participle | convītāns | — |
| perfect participle | — | convītātus |
| future participle | convītātūrus | convītandus |
gerundconvītandī, convītandō, convītandumsupineconvītātum, convītātū
Origins
From invītō, influenced by the unrelated convīvium (“a banquet”).
Insular Romance
- Sardiniancombidare
- Sardiniancumbidai
- Sardiniancumbidare
- Sardiniancumbitare
Ibero-Romance
- Portugueseconvidar
- Spanishconvidar
- Asturianconvidar
- Galicianconvidar
Italo-Romance
- Italianconvitare
Northern Gallo-Romance
- Frenchconvierfrom Old French cunveer
Southern Gallo-Romance
- Catalanconvidar
Borrowings
- Englishconvite
- Basquegonbidatu
Rhaeto-Romance
- Friulianconvidâ