LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

connumerō

connumerō (present infinitive connumerāre, perfect active connumerāvī, supine connumerātum)
Classical[kɔnˈnʊ.mɛ.roː]Ecclesiastical[konˈnuː.me.ro]

Meaning

  1. to number or count with others
  2. to reckon among

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.connumerōconnumerābamconnumerābōconnumerāvīconnumerāveramconnumerāverō
connumerārō
2nd sg.connumerāsconnumerābāsconnumerābisconnumerāvistī
connumerāstī		connumerāverās
connumerārās		connumerāveris
3rd sg.connumeratconnumerābatconnumerābitconnumerāvitconnumerāverat
connumerārat		connumerāverit
connumerārit
1st pl.connumerāmusconnumerābāmusconnumerābimusconnumerāvimusconnumerāverāmusconnumerāverimus
connumerārimus
2nd pl.connumerātisconnumerābātisconnumerābitisconnumerāvistis
connumerāstis		connumerāverātis
connumerārātis		connumerāveritis
connumerāritis
3rd pl.connumerantconnumerābantconnumerābuntconnumerāvērunt
connumerāvēre, connumerārunt		connumerāverant
connumerārant		connumerāverint
connumerārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.connumeremconnumerāremconnumerāverim
connumerārim		connumerāvissem
connumerāssem
2nd sg.connumerēsconnumerārēsconnumerāverīsconnumerāvissēs
connumerāssēs
3rd sg.connumeretconnumerāretconnumerāverit
connumerārit		connumerāvisset
connumerāsset
1st pl.connumerēmusconnumerārēmusconnumerāverīmus
connumerārīmus		connumerāvissēmus
connumerāssēmus
2nd pl.connumerētisconnumerārētisconnumerāverītis
connumerārītis		connumerāvissētis
connumerāssētis
3rd pl.connumerentconnumerārentconnumerāverint
connumerārint		connumerāvissent
connumerāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.connumerorconnumerābarconnumerābor
2nd sg.connumerāris
connumerāre		connumerābāris
connumerābāre		connumerāberis
connumerābere
3rd sg.connumerāturconnumerābāturconnumerābitur
1st pl.connumerāmurconnumerābāmurconnumerābimur
2nd pl.connumerāminīconnumerābāminīconnumerābiminī
3rd pl.connumeranturconnumerābanturconnumerābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.connumererconnumerārer
2nd sg.connumerēris
connumerēre		connumerārēris
connumerārēre
3rd sg.connumerēturconnumerārētur
1st pl.connumerēmurconnumerārēmur
2nd pl.connumerēminīconnumerārēminī
3rd pl.connumerenturconnumerārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.connumerāconnumerāre
pres. 2nd pl.connumerāteconnumerāminī
fut. 2nd sg.connumerātōconnumerātor
fut. 3rd sg.connumerātōconnumerātor
fut. 2nd pl.connumerātōte—
fut. 3rd pl.connumerantōconnumerantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiveconnumerāreconnumerārī
perfect infinitiveconnumerāvisse
connumerāsse		connumerātum esse
future infinitiveconnumerātūrum esseconnumerātum īrī
present participleconnumerāns—
perfect participle—connumerātus
future participleconnumerātūrus
connumerātūra, connumerātūrā, connumerātūrae, connumerātūram, connumerātūrārum, connumerātūrās, connumerātūre, connumerātūrī, connumerātūrīs, connumerātūrō, connumerātūrōrum, connumerātūrōs, connumerātūrum		connumerandus
connumeranda, connumerandā, connumerandae, connumerandam, connumerandārum, connumerandās, connumerande, connumerandīs, connumerandōrum, connumerandōs
gerundconnumerandī, connumerandō, connumerandumsupineconnumerātum, connumerātū

con-nŭmĕro, āre,
I. v. a., to number with something, to reckon among (post-class. and rare): aliquem inter liberos, Dig. 1, 5, 14: virum heroicis ingeniis, Amm. 25, 4, 1.— Absol.: quemadmodum connumeratis et dicitis, Arn. 2, 187; Gai Inst. 1, 2, § 4.

Origins

  1. Proto-Indo-European*ḱe?
  2. Proto-Indo-European*ḱóm
  3. Proto-Italic*kom
  4. Proto-Italic*kom-
  5. Latinconnumerō

Latin numerō Latin connumerō From con- + numerō.

Descendants
  • Catalanconnumerar
  • Englishconnumerate
  • Italianconnumerare
  • Spanishconnumerar

Quick answers

What does connumerō mean in Latin?
connumerō, a verb, means “to number or count with others; to reckon among”.
What are the principal parts of connumerō?
connumerō, connumerāre, connumerāvī, connumerātum (first conjugation).
How do you pronounce connumerō?
In classical Latin, [kɔnˈnʊ.mɛ.roː]; in ecclesiastical (church) Latin, [konˈnuː.me.ro].
Where does connumerō come from?
Proto-Indo-European *ḱe? → Proto-Indo-European *ḱóm → Proto-Italic *kom → Proto-Italic *kom- → Latin connumerō.