verbfirst conjugation, deponent
condēlector
condēlector (present infinitive condēlectārī, perfect active condēlectātus sum)
Classical[kɔn.deːˈɫɛk.tɔr]Ecclesiastical[kon.deˈlɛk.tor]
Meaning
- deponentto be delighted with
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | condēlector | condēlectābar | condēlectābor | — | — | — |
| 2nd sg. | condēlectāris condēlectāre | condēlectābāris condēlectābāre | condēlectāberis condēlectābere | — | — | — |
| 3rd sg. | condēlectātur | condēlectābātur | condēlectābitur | — | — | — |
| 1st pl. | condēlectāmur | condēlectābāmur | condēlectābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | condēlectāminī | condēlectābāminī | condēlectābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | condēlectantur | condēlectābantur | condēlectābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | condēlecter | condēlectārer | — | — |
| 2nd sg. | condēlectēris condēlectēre | condēlectārēris condēlectārēre | — | — |
| 3rd sg. | condēlectētur | condēlectārētur | — | — |
| 1st pl. | condēlectēmur | condēlectārēmur | — | — |
| 2nd pl. | condēlectēminī | condēlectārēminī | — | — |
| 3rd pl. | condēlectentur | condēlectārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | condēlectāre | — |
| pres. 2nd pl. | condēlectāminī | — |
| fut. 2nd sg. | condēlectātor | — |
| fut. 3rd sg. | condēlectātor | — |
| fut. 3rd pl. | condēlectantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | condēlectārī | — |
| perfect infinitive | condēlectātum esse | — |
| future infinitive | condēlectātūrum esse | — |
| present participle | condēlectāns | — |
| perfect participle | condēlectātus condēlectāta, condēlectātā, condēlectātae, condēlectātam, condēlectātārum, condēlectātās, condēlectāte, condēlectātī, condēlectātīs, condēlectātō, condēlectātōrum, condēlectātōs | — |
| future participle | condēlectātūrus condēlectātūra, condēlectātūrā, condēlectātūrae, condēlectātūram, condēlectātūrārum, condēlectātūrās, condēlectātūre, condēlectātūrī, condēlectātūrīs, condēlectātūrō, condēlectātūrōrum, condēlectātūrōs, condēlectātūrum | condēlectandus condēlectanda, condēlectandā, condēlectandae, condēlectandam, condēlectandārum, condēlectandās, condēlectande, condēlectandīs, condēlectandōrum, condēlectandōs |
gerundcondēlectandī, condēlectandō, condēlectandumsupinecondēlectātum, condēlectātū
con-dēlector, āri,
I. v. pass., to be delighted with something (eccl. Lat.):
lege Dei, Vulg. Rom. 7, 22 al.Origins
- Proto-Indo-European*ḱe?
- Proto-Indo-European*ḱóm
- Proto-Italic*kom
- Proto-Italic*kom-
- Latincondēlector
Latin dēlectō Latin condēlector From con- + dēlectō.