verbfirst conjugation
collūstrō
collūstrō (present infinitive collūstrāre, perfect active collūstrāvī, supine collūstrātum)
Classical[kɔlˈluːs.troː]Ecclesiastical[kolˈlus.tro]
Meaning
- to illuminate, brighten
- to inspect, survey
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | collūstrō | collūstrābam | collūstrābō | collūstrāvī | collūstrāveram | collūstrāverō collustrārō |
| 2nd sg. | collūstrās | collūstrābās | collūstrābis | collūstrāvistī collustrāstī | collūstrāverās collustrārās | collūstrāveris |
| 3rd sg. | collūstrat | collūstrābat | collūstrābit | collūstrāvit | collūstrāverat collustrārat | collūstrāverit collustrārit |
| 1st pl. | collūstrāmus | collūstrābāmus | collūstrābimus | collūstrāvimus | collūstrāverāmus | collūstrāverimus collustrārimus |
| 2nd pl. | collūstrātis | collūstrābātis | collūstrābitis | collūstrāvistis collustrāstis | collūstrāverātis collustrārātis | collūstrāveritis collustrāritis |
| 3rd pl. | collūstrant | collūstrābant | collūstrābunt | collūstrāvērunt collūstrāvēre, collustrārunt | collūstrāverant collustrārant | collūstrāverint collustrārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | collūstrem | collūstrārem | collūstrāverim collustrārim | collūstrāvissem collustrāssem |
| 2nd sg. | collūstrēs | collūstrārēs | collūstrāverīs | collūstrāvissēs collustrāssēs |
| 3rd sg. | collūstret | collūstrāret | collūstrāverit collustrārit | collūstrāvisset collustrāsset |
| 1st pl. | collūstrēmus | collūstrārēmus | collūstrāverīmus collustrārīmus | collūstrāvissēmus collustrāssēmus |
| 2nd pl. | collūstrētis | collūstrārētis | collūstrāverītis collustrārītis | collūstrāvissētis collustrāssētis |
| 3rd pl. | collūstrent | collūstrārent | collūstrāverint collustrārint | collūstrāvissent collustrāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | collūstror | collūstrābar | collūstrābor |
| 2nd sg. | collūstrāris collūstrāre | collūstrābāris collūstrābāre | collūstrāberis collūstrābere |
| 3rd sg. | collūstrātur | collūstrābātur | collūstrābitur |
| 1st pl. | collūstrāmur | collūstrābāmur | collūstrābimur |
| 2nd pl. | collūstrāminī | collūstrābāminī | collūstrābiminī |
| 3rd pl. | collūstrantur | collūstrābantur | collūstrābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | collūstrer | collūstrārer |
| 2nd sg. | collūstrēris collūstrēre | collūstrārēris collūstrārēre |
| 3rd sg. | collūstrētur | collūstrārētur |
| 1st pl. | collūstrēmur | collūstrārēmur |
| 2nd pl. | collūstrēminī | collūstrārēminī |
| 3rd pl. | collūstrentur | collūstrārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | collūstrā | collūstrāre |
| pres. 2nd pl. | collūstrāte | collūstrāminī |
| fut. 2nd sg. | collūstrātō | collūstrātor |
| fut. 3rd sg. | collūstrātō | collūstrātor |
| fut. 2nd pl. | collūstrātōte | — |
| fut. 3rd pl. | collūstrantō | collūstrantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | collūstrāre | collūstrārī |
| perfect infinitive | collūstrāvisse collustrāsse | collūstrātum esse |
| future infinitive | collūstrātūrum esse | collūstrātum īrī |
| present participle | collūstrāns | — |
| perfect participle | — | collūstrātus collūstrāta, collūstrātā, collūstrātae, collūstrātam, collūstrātārum, collūstrātās, collūstrātī, collūstrātōrum, collūstrātōs |
| future participle | collūstrātūrus collūstrātūra, collūstrātūrā, collūstrātūrae, collūstrātūram, collūstrātūrārum, collūstrātūrās, collūstrātūre, collūstrātūrī, collūstrātūrīs, collūstrātūrō, collūstrātūrōrum, collūstrātūrōs, collūstrātūrum | collūstrandus collūstranda, collūstrandā, collūstrandae, collūstrandam, collūstrandārum, collūstrandās, collūstrande, collūstrandīs, collūstrandōrum, collūstrandōs |
gerundcollūstrandī, collūstrandō, collūstrandumsupinecollūstrātum, collūstrātū
col-lustro (conl-), āvi, ātum, 1, v. a.,
I. to lighten on all sides, to illumine, brighten (rare but class.; most freq. in Cic.).
I. Prop.:
sol omnia clarissimā luce collustrans, Cic. N. D. 2, 36, 92; id. Div. 2, 43, 91; id. Rep. 6, 17, 17 (al. lustret).—* B. Transf.: collustrata in picturis, the brilliantly colored, bright (opp. opaca), Cic. Or. 11, 36.—
II. Trop., to consider a thing on all sides, to inspect, survey: omnia oculis, Cic. Tusc. 5, 23, 65:
omnia, Verg. A. 3, 651: cuncta, Tac. A. 2, 45.Origins
- Proto-Indo-European*ḱe?
- Proto-Indo-European*ḱóm
- Proto-Italic*kom
- Proto-Italic*kom-
- Latincollūstrō
Latin lustrō Latin collūstrō From con- + lustrō.