adjectivefirst/second-declension adjective
bisētus
bisētus (feminine bisēta, neuter bisētum)
Classical[bɪˈseː.tʊs]Ecclesiastical[biˈs̬ɛː.tus]
Meaning
- New Latinadjectivehaving two bristles
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bisētus | bisēta | bisētum |
| genitive | bisētī | bisētae | bisētī |
| dative | bisētō | bisētae | bisētō |
| accusative | bisētum | bisētam | bisētum |
| ablative | bisētō | bisētā | bisētō |
| vocative | bisēte | bisēta | bisētum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | bisētī | bisētae | bisēta |
| genitive | bisētōrum | bisētārum | bisētōrum |
| dative | bisētīs | bisētīs | bisētīs |
| accusative | bisētōs | bisētās | bisēta |
| ablative | bisētīs | bisētīs | bisētīs |
| vocative | bisētī | bisētae | bisēta |
Origins
New Latin; from bi- (“two”) + sēta (“hair, bristle”), changed to first and second declension.