adjectivefirst/second-declension adjective
āthlēticus
āthlēticus (feminine āthlētica, neuter āthlēticum)
Classical[aːtʰˈɫeː.tɪ.kʊs]Ecclesiastical[atˈlɛː.ti.kus]
Meaning
- adjectiveathletic
- adjectiverelationalathletics
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | āthlēticus | āthlētica | āthlēticum |
| genitive | āthlēticī | āthlēticae | āthlēticī |
| dative | āthlēticō | āthlēticae | āthlēticō |
| accusative | āthlēticum | āthlēticam | āthlēticum |
| ablative | āthlēticō | āthlēticā | āthlēticō |
| vocative | āthlētice | āthlētica | āthlēticum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | āthlēticī | āthlēticae | āthlētica |
| genitive | āthlēticōrum | āthlēticārum | āthlēticōrum |
| dative | āthlēticīs | āthlēticīs | āthlēticīs |
| accusative | āthlēticōs | āthlēticās | āthlētica |
| ablative | āthlēticīs | āthlēticīs | āthlēticīs |
| vocative | āthlēticī | āthlēticae | āthlētica |
āthlētĭcus, a, um, adj., = ἀθλητικός,
I. of or pertaining to the athlete, athletic (not in Cic.):
victus, Cels. 4, 6 fin.: ars, Gell. 15, 16, 2; also without ars: āthlētĭca, ae, f., the athletic art, athletics, Plin. 7, 56, 57, § 205.—Adv.: āthlētĭcē, athletically, only in Plaut.: Pancratice atque athletice (valuit), Plaut. Bacch. 2, 3, 14: Valet pugilice atque athletice, id. Ep. 1, 1, 18.Origins
Borrowed from Ancient Greek ᾱ̓θλητῐκός (āthlētĭkós), from ἀθλητής (athlētḗs, “athlete”) + -ικός (-ikós, adjective suffix). By surface analysis, āthlēta + -icus.
Descendants
- Englishathletic
- Portugueseatlético
- Spanishatlético
- Galicianatlético