verbfirst conjugation
āmentō
āmentō (present infinitive āmentāre, perfect active āmentāvī, supine āmentātum)
Classical[aːˈmɛn.toː]Ecclesiastical[aˈmɛn.to]
Meaning
- to furnish with a strap or thong
- to hurl, dart or speed on something by using or as if by using a thong
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | āmentō | āmentābam | āmentābō | āmentāvī | āmentāveram | āmentāverō āmentārō |
| 2nd sg. | āmentās | āmentābās | āmentābis | āmentāvistī āmentāstī | āmentāverās āmentārās | āmentāveris |
| 3rd sg. | āmentat | āmentābat | āmentābit | āmentāvit | āmentāverat āmentārat | āmentāverit āmentārit |
| 1st pl. | āmentāmus | āmentābāmus | āmentābimus | āmentāvimus | āmentāverāmus | āmentāverimus āmentārimus |
| 2nd pl. | āmentātis | āmentābātis | āmentābitis | āmentāvistis āmentāstis | āmentāverātis āmentārātis | āmentāveritis āmentāritis |
| 3rd pl. | āmentant | āmentābant | āmentābunt | āmentāvērunt āmentāvēre, āmentārunt | āmentāverant āmentārant | āmentāverint āmentārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | āmentem | āmentārem | āmentāverim āmentārim | āmentāvissem āmentāssem |
| 2nd sg. | āmentēs | āmentārēs | āmentāverīs | āmentāvissēs āmentāssēs |
| 3rd sg. | āmentet | āmentāret | āmentāverit āmentārit | āmentāvisset āmentāsset |
| 1st pl. | āmentēmus | āmentārēmus | āmentāverīmus āmentārīmus | āmentāvissēmus āmentāssēmus |
| 2nd pl. | āmentētis | āmentārētis | āmentāverītis āmentārītis | āmentāvissētis āmentāssētis |
| 3rd pl. | āmentent | āmentārent | āmentāverint āmentārint | āmentāvissent āmentāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | āmentor | āmentābar | āmentābor |
| 2nd sg. | āmentāris āmentāre | āmentābāris āmentābāre | āmentāberis āmentābere |
| 3rd sg. | āmentātur | āmentābātur | āmentābitur |
| 1st pl. | āmentāmur | āmentābāmur | āmentābimur |
| 2nd pl. | āmentāminī | āmentābāminī | āmentābiminī |
| 3rd pl. | āmentantur | āmentābantur | āmentābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | āmenter | āmentārer |
| 2nd sg. | āmentēris āmentēre | āmentārēris āmentārēre |
| 3rd sg. | āmentētur | āmentārētur |
| 1st pl. | āmentēmur | āmentārēmur |
| 2nd pl. | āmentēminī | āmentārēminī |
| 3rd pl. | āmententur | āmentārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | āmentā | āmentāre |
| pres. 2nd pl. | āmentāte | āmentāminī |
| fut. 2nd sg. | āmentātō | āmentātor |
| fut. 3rd sg. | āmentātō | āmentātor |
| fut. 2nd pl. | āmentātōte | — |
| fut. 3rd pl. | āmentantō | āmentantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | āmentāre | āmentārī |
| perfect infinitive | āmentāvisse āmentāsse | āmentātum esse |
| future infinitive | āmentātūrum esse | āmentātum īrī |
| present participle | āmentāns | — |
| perfect participle | — | āmentātus āmentāta, āmentātā, āmentātae, āmentātam, āmentātārum, āmentātās, āmentātī, āmentātōrum, āmentātōs |
| future participle | āmentātūrus āmentātūra, āmentātūrā, āmentātūrae, āmentātūram, āmentātūrārum, āmentātūrās, āmentātūre, āmentātūrī, āmentātūrīs, āmentātūrō, āmentātūrōrum, āmentātūrōs, āmentātūrum | āmentandus āmentanda, āmentandā, āmentandae, āmentandam, āmentandārum, āmentandās, āmentande, āmentandīs, āmentandōrum, āmentandōs |
gerundāmentandī, āmentandō, āmentandumsupineāmentātum, āmentātū
āmento, āvi, ātum, 1, v. a. amentum.
I. Lit., to furnish with a strap or thong; esp. of the javelin, to the middle of which a strap was fastened, so that it might be thrown with greater force (very rare;
only twice in Cic.): hastae amentatae, Cic. Brut. 78, 271.—Trop., of discourse: amentatae hastae (i. e. apta et parata argumenta), Cic. de Or. 1, 57, 242 (so Juv. sagittae and jaculator, q. v.).—Hence, II. Transf., poet., to hurl or dart the javelin by means of a thong: cum jaculum parvā Libysamentavit habenā, * Luc. 6, 221.—And of the wind, which gives an impetus to motion, as a thong to the dart:
amentante Noto, Sil. 14, 422.Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin āmentō From āmentum (“strap, thong”) + -ō.