verbthird conjugation
allīdō
allīdō (present infinitive allīdere, perfect active allīsī, supine allīsum)
Classical[alˈliː.doː]Ecclesiastical[alˈliː.do]
Meaning
- to dash or crush against
- to bruise
- to damage, or suffer damage
Conjugation conjugation 3
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | allīdō | allīdēbam | allīdam | allīsī | allīseram | allīserō |
| 2nd sg. | allīdis | allīdēbās | allīdēs | allīsistī | allīserās | allīseris |
| 3rd sg. | allīdit | allīdēbat | allīdet | allīsit | allīserat | allīserit |
| 1st pl. | allīdimus | allīdēbāmus | allīdēmus | allīsimus | allīserāmus | allīserimus |
| 2nd pl. | allīditis | allīdēbātis | allīdētis | allīsistis | allīserātis | allīseritis |
| 3rd pl. | allīdunt | allīdēbant | allīdent | allīsērunt allīsēre | allīserant | allīserint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | allīdam | allīderem | allīserim | allīsissem |
| 2nd sg. | allīdās | allīderēs | allīserīs | allīsissēs |
| 3rd sg. | allīdat | allīderet | allīserit | allīsisset |
| 1st pl. | allīdāmus | allīderēmus | allīserīmus | allīsissēmus |
| 2nd pl. | allīdātis | allīderētis | allīserītis | allīsissētis |
| 3rd pl. | allīdant | allīderent | allīserint | allīsissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | allīdor | allīdēbar | allīdar |
| 2nd sg. | allīderis allīdere | allīdēbāris allīdēbāre | allīdēris allīdēre |
| 3rd sg. | allīditur | allīdēbātur | allīdētur |
| 1st pl. | allīdimur | allīdēbāmur | allīdēmur |
| 2nd pl. | allīdiminī | allīdēbāminī | allīdēminī |
| 3rd pl. | allīduntur | allīdēbantur | allīdentur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | allīdar | allīderer |
| 2nd sg. | allīdāris allīdāre | allīderēris allīderēre |
| 3rd sg. | allīdātur | allīderētur |
| 1st pl. | allīdāmur | allīderēmur |
| 2nd pl. | allīdāminī | allīderēminī |
| 3rd pl. | allīdantur | allīderentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | allīde | allīdere |
| pres. 2nd pl. | allīdite | allīdiminī |
| fut. 2nd sg. | allīditō | allīditor |
| fut. 3rd sg. | allīditō | allīditor |
| fut. 2nd pl. | allīditōte | — |
| fut. 3rd pl. | allīduntō | allīduntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | allīdere | allīdī |
| perfect infinitive | allīsisse | allīsum esse |
| future infinitive | allīsūrum esse | allīsum īrī |
| present participle | allīdēns | — |
| perfect participle | — | allīsus allīsa, allīsā, allīsae, allīsam, allīsārum, allīsās, allīse, allīsīs, allīsō, allīsōrum, allīsōs |
| future participle | allīsūrus allīsūra, allīsūrā, allīsūrae, allīsūram, allīsūrārum, allīsūrās, allīsūre, allīsūrī, allīsūrīs, allīsūrō, allīsūrōrum, allīsūrōs, allīsūrum | allīdendus allīdundus, allīdenda, allīdendā, allīdendae, allīdendam, allīdendārum, allīdendās, allīdende, allīdendīs, allīdendōrum, allīdendōs |
gerundallīdendī, allīdendō, allīdendumsupineallīsum, allīsū
Phrases from Meissner's Latin Phrase-Book
- navis ad scopulos alliditur (B. C. 3. 27)
- the ship strikes on the rocks.
al-līdo (adl-), si, sum, 3, v. a. laedo,
I. to strike or dash one thing upon or against another.
I. Lit.: tetra ad saxa adlidere, Att. ap. Non. 488, 14: ut si quis, prius arida quam sit Cretea persona, adlidat pilaeve trabive, who dashes an image of clay against a post, etc., Lucr. 4, 298; so id. 4, 572:
(remigum) pars ad scopulos adlisa, Caes. B. C. 3, 27; so Vulg. Psa. 136, 9: in latus adlisis clupeis, Claud. IV. Cons. Hon. 627.—Absol., Col. 1, 3, 9; cf. Schneid. ad h. 1; Vulg. Psa. 101, 11; ib. Marc. 9, 17.—II. Trop., to bring into danger; pass., to suffer damage (the figure taken from a shipwreck; cf.
affligo): in quibus (damnationibus) Servius adlisus est, Cic. Q. Fr. 2, 6 fin.; so Sen. Tranq. 3 fin.: dixerunt, si fundus praevaleat, adlidi dominum, Col. 1, 3, 9.Origins
- Proto-Indo-European*h₂éd
- Proto-Italic*ad
- Proto-Italic*ad-
- Latinallīdō
Proto-Indo-Europeander. Latin laedō Latin allīdō From ad- + laedō.