verbthird conjugation, deponent
adnītor
adnītor (present infinitive adnītī, perfect active adnīxus sum or adnīsus sum)
Classical[anˈniː.tɔr]Ecclesiastical[adˈniː.tor]
Meaning
- deponentto lean or rest upon
- deponentto kneel
- deponentto strive, exert, try
- alternativedeponentalternative form of annītor
Conjugation conjugation 3 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | adnītor | adnītēbar | adnītar | — | — | — |
| 2nd sg. | adnīteris adnītere | adnītēbāris adnītēbāre | adnītēris adnītēre | — | — | — |
| 3rd sg. | adnītitur | adnītēbātur | adnītētur | — | — | — |
| 1st pl. | adnītimur | adnītēbāmur | adnītēmur | — | — | — |
| 2nd pl. | adnītiminī | adnītēbāminī | adnītēminī | — | — | — |
| 3rd pl. | adnītuntur | adnītēbantur | adnītentur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | adnītar | adnīterer | — | — |
| 2nd sg. | adnītāris adnītāre | adnīterēris adnīterēre | — | — |
| 3rd sg. | adnītātur | adnīterētur | — | — |
| 1st pl. | adnītāmur | adnīterēmur | — | — |
| 2nd pl. | adnītāminī | adnīterēminī | — | — |
| 3rd pl. | adnītantur | adnīterentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | adnītere | — |
| pres. 2nd pl. | adnītiminī | — |
| fut. 2nd sg. | adnītitor | — |
| fut. 3rd sg. | adnītitor | — |
| fut. 3rd pl. | adnītuntor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | adnītī | — |
| perfect infinitive | adnīxum esse adnīsum esse | — |
| future infinitive | adnīxūrum esse adnīsūrum esse | — |
| present participle | adnītēns | — |
| perfect participle | adnīxus adnīsus, adnīsa, adnīsā, adnīsae, adnīsam, adnīsārum, adnīsās, adnīse, adnīsī, adnīsīs, adnīsō, adnīsōrum, adnīsōs | — |
| future participle | adnīxūrus adnīsūrus, adnīsūra, adnīsūrā, adnīsūrae, adnīsūram, adnīsūrārum, adnīsūrās, adnīsūre, adnīsūrī, adnīsūrīs, adnīsūrō, adnīsūrōrum, adnīsūrōs, adnīsūrum | adnītendus adnītundus, adnītenda, adnītendā, adnītendae, adnītendam, adnītendārum, adnītendās, adnītende, adnītendīs, adnītendōrum, adnītendōs |
gerundadnītendī, adnītendō, adnītendumsupineadnīxum, adnīxū
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ad-nītor (ann-) nīxus or nīsus, dep.,
to lean against, lean upon: ad aliquod tamquam adminiculum: adnixi hastis, V. — Fig., to take pains, make an effort, exert oneself, strive: acrius ut, etc., S.: pro se quisque, ut, etc., L.: ad ea patranda, S.: de triumpho: pro ullo, L.: adversus eam actionem, L.: mecum, S.: hoc idem de intercessoribus, L.: adnitente Crasso, S.: si paululum adnitatur, makes an additional effort, L.
Origins
- Proto-Indo-European*h₂éd
- Proto-Italic*ad
- Proto-Italic*ad-
- Latinadnītor
Latin nītor Latin adnītor From ad- + nītor.