verbfirst conjugation, deponent
acēdior
acēdior (present infinitive acēdiārī, perfect active acēdiātus sum)
Meaning
- deponentto be morose or peevish
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | acēdior | acēdiābar | acēdiābor | — | — | — |
| 2nd sg. | acēdiāris acēdiāre | acēdiābāris acēdiābāre | acēdiāberis acēdiābere | — | — | — |
| 3rd sg. | acēdiātur | acēdiābātur | acēdiābitur | — | — | — |
| 1st pl. | acēdiāmur | acēdiābāmur | acēdiābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | acēdiāminī | acēdiābāminī | acēdiābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | acēdiantur | acēdiābantur | acēdiābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | acēdier | acēdiārer | — | — |
| 2nd sg. | acēdiēris acēdiēre | acēdiārēris acēdiārēre | — | — |
| 3rd sg. | acēdiētur | acēdiārētur | — | — |
| 1st pl. | acēdiēmur | acēdiārēmur | — | — |
| 2nd pl. | acēdiēminī | acēdiārēminī | — | — |
| 3rd pl. | acēdientur | acēdiārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | acēdiāre | — |
| pres. 2nd pl. | acēdiāminī | — |
| fut. 2nd sg. | acēdiātor | — |
| fut. 3rd sg. | acēdiātor | — |
| fut. 3rd pl. | acēdiantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | acēdiārī | — |
| perfect infinitive | acēdiātum esse | — |
| future infinitive | acēdiātūrum esse | — |
| present participle | acēdiāns | — |
| perfect participle | acēdiātus acēdiāta, acēdiātā, acēdiātae, acēdiātam, acēdiātārum, acēdiātās, acēdiāte, acēdiātī, acēdiātīs, acēdiātō, acēdiātōrum, acēdiātōs | — |
| future participle | acēdiātūrus acēdiātūra, acēdiātūrā, acēdiātūrae, acēdiātūram, acēdiātūrārum, acēdiātūrās, acēdiātūre, acēdiātūrī, acēdiātūrīs, acēdiātūrō, acēdiātūrōrum, acēdiātūrōs, acēdiātūrum | acēdiandus acēdianda, acēdiandā, acēdiandae, acēdiandam, acēdiandārum, acēdiandās, acēdiande, acēdiandīs, acēdiandōrum, acēdiandōs |
gerundacēdiandī, acēdiandō, acēdiandumsupineacēdiātum, acēdiātū
ăcēdĭor, āri, 1, v. dep. ἀκηδία,
I. to be morose, peevish, Vulg. Sir. 6, 26; 22, 6.
Origins
From Ancient Greek ἀκηδία (akēdía, “indifference, apathy”).